Lai cik tas nebūtu dīvaini, kā arī pārsteidzoši un neticami, mana grandiozā epopeja par Amerikas Savienotajām Valstīm ir izsmēlusi sevi, un tuvojas loģiskam un fiziskam nobeigumam. Vienkārši runājot, beidzas.
Ja jums patika šī sērija, OBLIGĀTI ielieciet saiti uz šo ierakstu pie sevis un komentējiet to PIE MANIS. Es tam iztērēju vairāk nekā simts stundas – neļaujiet pūlēm pazust velti. Gribu lasītājus, un, ja paveiksies – arī Yandex topā. Neesiet slinki! Paziņojiet paziņām pa ICQ un skaipu, viņiem būs interesanti, izdrukājiet mammai un tētim, kā arī stāstiet uz nakti bērniem, izlaižot lamuvārdus.
Tālāk – neliels visu laidienu apkopojums ar saitēm, lai varētu viegli atrast vajadzīgo ierakstu vai lasīt tos pēc kārtas. Ieraksta beigās – pati nobeiguma daļa.
1. Sākums (aka gandrīz Betmens – arī lidoju)
Šajā daļā tiek stāstīts, kur un kā nopirkt biļeti, kā uzvesties lidostā, ko dod ēst lidmašīnā, un kā veikli šeihs Rašids Al Maktums par naftas naudu uzbūvēja Dubaiju. Kā arī: ko gaidīt ierodoties, un kāpēc jums noteikti būs nepieciešama pildspalva.
Šajā daļā mēs ieraudzīsim tās apkārtnes karti, kurā es pabiju, uzzināsim, kāda lieluma ir Mičiganas ezers, priecāsimies par amerikāņu ceļa zīmēm. Kā arī uzzināsim, kāpēc Viskonsinā ir tikai divi gadalaiki četru vietā, kā iekārtotas ceļmalas ēstuves un ar ko amerikāņu benzīns atšķiras no Eiropas.
Šajā daļā mēs uzzināsim, kas ir buffet un eggroll, ar ko amerikāņu zupa atšķiras no normālas, kāpēc pasūtot tēju jāpieprasa karsta, un kāpēc meksikāņu kokakola ir labāka par amerikāņu. Uzzināsim arī to, ka root beer nemaz nav alus, bet dzert ledusaukstus dzērienus ir veselīgi, kad sāp kakls.
Nodaļa, kurā stāstīts, kāpēc megakorporācija “Walmart” iemieso lielu ļaunumu, par ko amerikāņi uzskata parasto peldbikšu nēsātāju un to, ka patēriņš nosaka apziņu, nevis esamība. Arī no tās var uzzināt, kas ir 12-pack, cik miljardus amerikāņi ir parādā pasaulei, un kas ir “tie, kurus nedrīkst saukt vārdā”.
Nodaļa, kurā tiek skaidrots, kāpēc Čikāga ir skaista pilsēta un kāda ir tās iesauka, no kā un kas to ir uzbūvējis, kā arī cik procentu ASV veido pievienotās vērtības nodoklis. Tajā ir arī daudz skaistu fotoattēlu, garšīgu cepumu ar šokolādes gabaliņiem pieminēšana un spriedelējumi par darbaļaužu ekspluatāciju.
Nodaļa, kurā tiek izklāstīts, kas ir planetārijs, Chicago City Pass un Will Call, tiek rādīti seno šumeru tērpi un zvaigžņoto debesu projektors, kas izskatās pēc skafandra. Tur ir arī informācija par komponistes Lorijas Andersones haltūru un pirmo reizi parādās maika ar foršu uzrakstu.
Nodaļa, kurā atrodami dažādi Čikāgas apskates objekti, kā piemēram: parki, tilts un strūklaka. Tāpat tiek stāstīts par ekoloģiju, ebrejiem, lobēšanu un noslēpumainu bļembu.
Sadaļa, kurā sniegta saistoša informācija par Čikāgas restorānu Grand Lux Cafe un steiku gatavības pakāpēm. Nenāks par ļaunu arī zināt, kā izvairīties no krāpšanas, kāpēc restorānos vasarā velk kažokus, ko Amēlija filmā darīja ar krēmu brulē, un kāpēc krievu cilvēkiem viesmīļi atnes vāzes (Nē, nemaz ne tāpēc, lai vemtu, kā jūs iedomājāties).
Sadaļa, kurā mēs virtuāli ienirstam okeāna dzelmēs, uzzinām, kā internetā ieiet lapā, kuras vairs nav, un priecājamies par jūras zirdziņiem un koraļļiem. Pēc tam skatāmies uz delfīniem, baltvaļiem un pasaulē vecāko zoodārza iemītnieku, kas ir ievērojami vecāks par mums ar jums. Bet beigās pat ieraudzīsim pūķi.
Humoristisks ieraksts, kurā stāstīts par baismīgo totalitārisma un teokrātijas citadeli vārdā ASV, pierādīts, ka Jēzus jāja ar dinozauriem, un parādīts galvenais un augstākais no tūkstošiem torņu, kas zombē iedzīvotājus.
Ieraksts, kas prāto par politkorektuma un kausējamā katla politikas triumfu, taču neaizmirst arī par to, kas veido jebkura cilvēka dzīves pamatdaļu. Tiem, kas normālāki, tas ir ēdiens, bet pārējiem – televizors.
12. Henkoka tornis un Zinātnes muzejs
Ieraksts, kurā mēs uzzinām, cik maksā kombains ar GPS un DVD atskaņotāju, un kur var uzspēlēt dižo spēli Mindball. Tāpat arī apjēgsim, ka melnādainie nav tik briesmīgi, kā izskatās. Toties fotogrāfi ir briesmīgi dabai, lai gan ne tikko izšķīlušamies cāļiem.
13. Turnīrs un vakariņas Medieval Times
Stāsts, kas atklāj noslēpumu, no kurienes ASV uzradusies viduslaiku pils, kā arī izskaidro, ka skatāmība un izrādīšanās – ir vienas medaļas divas puses, tikai viena ir laba, bet otra slikta.
Stāsts par to, kāpēc amerikāņu dzīvoklis ir piemērots ekstravertiem, cik forši ir, ja pagalmā ir baseins, un cik nav viegli uzturēt četrus kaķus. Te ir arī nepamatots televizora salīdzinājums ar internetu, atšķirība starp kondo un apt., šaubas par otrreizējās pārstrādes (recaiklinga) lietderību un pārliecība par žogu lietderību apkārt miskastei.
Stāsts par apģērbu un apavu veikaliem, kas uzdod jautājumu, kāpēc ASV nav populāri staipīgie džinsi, skaidro atšķirību starp clearance un sale, kā arī nekaunīgi reklamē apavu zīmolu un slavē amerikāņu garantijas servisu. Noteikti izlasiet newkara komentāru.
Kāds sakars Bilam Geitsam ar izklaides parku industriju. Nav tik melns tas velns, kā viņu mālē attiecībā uz amerikāņu kalniņiem. Koka amerikāņu kalniņu tagadne un nākotne. Biedējošas fotogrāfijas un pieredzējuša cilvēka padomi.
Tortilja kā meksikāņu virtuves pamats. Kas ir fahita, burito un tako. Kā pareizi ēst arbūzu. Vārda “ass” patiesā nozīme. Kā arī: kāpēc meksikāņiem vajadzīgs laims, kāpēc meksikāņu zupa ir mīļa krievu sirdij, un kā meksikāņi dzīvo Amerikā.
Kur atrodas planētas lielākais kupols, kāds ir populārākais vārds ASV, un kuras ir pasaulē labākās universitātes. Kā arī: kāpēc štatu galvaspilsētas nav lielas, kur dabūt marmoru vannas istabas flīzēm, un kāpēc amerikāņu vara ir tuva tautai.
Vikipēdijas citēšana, no kuras var uzzināt, kas ir ēdama zemūdene, un ka McDonald’s nemaz nav lielākais ātrās ēdināšanas tīkls ASV. Kā arī to, ka “ātrās uzkodas” nav tas pats, kas “džankfūds", cik kaloriju ir hamburgeros, un kā vienlaikus notievēt un kļūt bagātam.
21. Sporta zāle, zooveikals un saldējums
Fotoatskaite, no kuras var saprast, kam būtu jāatrodas tavā vingrojošā deguna priekšā cienījamā fitnesa centrā, un cik ļoti amerikāņiem patīk hobiji un liekuļošana. Kā arī: kas ir Banana Split, Sundae un topings, un kur vislabāk pirkt saldējumu.
Arheovēsturisks opuss, kas izskaidro, kā pareizi manipulēt ar sabiedrību un kartogrāfiem savā labā, kāpēc dižens un varens ir Frenks Loids Raits, un aizraujošs celtniecības stāsts ar 10 tiesas prāvām. Bonuss: kur studentam ir jautra dzīvošana.
23. Lielveikalu tīkls Woodman's un par ēdienu, 1. daļa
Stāsts par to, kā miesnieks ar uzvārdu Galdnieks dibināja pārtikas veikalu. Lasiet arī: cik labi ir būt pārdota jaunuzņēmuma sekretārei, kāpēc korporācijas tomēr mēdz nebūt ļaunas, kā var parakstīties bez tintes, un kāpēc daži veikali nepieņem kredītkartes.
24. Lielveikalu tīkls Woodman's un par ēdienu, 2. daļa
Eseja par tēmu: "milzu dārzeņi kā amerikāņu mentalitātes kvintesence", ar ko dip atšķiras no dressing, kā arī pickles no relish. Tāpat: histērija ap organisko pārtiku un ģenētiski modificētie produkti, pasaules niknākie pipari un absolūtā asuma skala.
25. Lielveikalu tīkls Woodman's un par ēdienu, 3. daļa
Kā teica kāds lasītājs, "nācijas izpratnei ēdiens ir svarīgāks par faktogrāfiju". Tā ka trešajā daļā runa būs par saldumiem twizzlers un jelly belly izskatā, kā arī dažādkrāsu cukura aizvietotājiem un kafijas dzērieniem bundžā.
26. Ierašanās Wisconsin Dells un Deltonas ezers
Videoreportāža par baismīgiem plūdiem, kā melīgais telekanāls fox news vilto fotogrāfijas. Arī: HDR ainavas, vārda refill nozīme un ieteikumi nepirkt ūdeni pudelēs.
Tūrisma brošūra par to, kas tāds ir Riks Vilkokss, kas atrodams tūristu pilsētā Wisconsin Dells un kā garšo ceptas ribiņas. Kā bonuss – joks par suni un hidrantu, kā arī idiomas bite me tulkojums.
Kazino apskate atklāj mums tādas tēmas kā: indiāņu apspiešana no amerikāņu puses un vienlaicīga kompensācija par šo apspiešanu, kāpēc patiesībā vajadzīgs Dream Catcher un kāpēc, pieņemot darbā, daži zvēri ir vienlīdzīgāki par citiem.
Ieraksts pavisam bez teksta, bet gluži labi saprotams tiem, kas lasījuši pārējos.
30. Dzelzceļš Riverside & Great Northern Railway
Atklātne ar tvaika lokomotīvīti, vagoniņiem, impozantu konduktoru un mašīnistu. Un viss iepriekš minētais kā non-profit jeb bezpeļņas kooperatīva piemērs.
31. Fotogrāfa Henrija Beneta studija-muzejs
Fotožurnālistika par to, kā radās pati šī parādība, kā arī ātrdarbīgais slēdzis un citi fotolietu izgudrojumi. Satur lieliskas vintage fotogrāfijas ar saitēm uz veselām galerijām. Bonuss: autortiesību untumi.
Spriedelējums par to, kas ir nācijas mentalitātes koncentrācija kravas transportā, kā izskatās plūdi un vai GPS ir noderīgs kara laikā.
Dabas skaistums: ar ko atšķiras bifelis un sumbrs, kas ir efektīvāki iznīcināšanā: eiropieši vai amerikāņi. Arī: snacks kā glutamāta patvērums, un vai tiešām uzkodas taisa no naftas. Bonuss: varavīksnes fotogrāfija.
Dabas un sabiedrības noslēpumi: spēles, ko spēlē cilvēki, trakie kristiešu sektanti, angļu valodas nabadzība un lēkājošie tārpi. Bagātināts ar lieliskām HDR ainavām.
Noklīdušās atmiņas par to, kas ir žorka, vai amerikāņi zina par PSRS. Bonuss: anekdote par tūrismu un imigrāciju.
Eksperimenti ar laika joslām un ēdināšanu, beļģiete ar franču akcentu un slepenas zināšanas par bagāžu komentos.
37. Nobeigums
Jūs to lasāt pašlaik.
Disclaimer tiem, kas te ir pirmo reizi.
1. Visas fotogrāfijas ir klikšķināmas: ved uz lielāku izmēru, oriģinālu vai informācijas resursiem.
2. Uz objektivitāti un faktogrāfiskumu epopeja nepretendē. Tas ir mākslas darbs, šeit fantāzija un miglas pūšana nāk tikai par labu.
3. Ieraksti kvalitātes un interesantuma ziņā ir dažādi. Izlasiet vismaz pirmos 4, un tad jau izlemiet, vai skatīties tālāk.
4. Visus ierakstus var kopēt, modificēt un visādi citādi izmantot saskaņā ar cc-by licenci, tas ir, vienkārši pieminot manu vārdu un žurnāla adresi.
5. Es centīšos atbildēt uz visiem sakarīgajiem komentāriem, bet ne uzreiz.
6. Es nevienu nefrendoju, un lietoju rupjības. Piedodiet.
Tagad kopsavilkums.
Principā, visus šos ierakstus man bija interesanti rakstīt, lai gan diezgan nogurdinoši – pēc darba dienas, turklāt vēl vasarā, kad labāk braukt pie dabas, nevis sēdēt pie kompja. Bet arī plusu ir diezgan daudz. Es sapratu, ka par jebko var safenderēt bildītes internetā. Vēl uzzināju daudz interesanta par vietām, kur pabiju, kamēr lasīju viskautko ierakstu izpušķošanai. Atmiņa, kā izrādījās, man nav nemaz tik slikta – tik daudz ko atcerējos bez jebkādām piezīmēm. Tagad šo kļūdu vairs neatkārtošu – visu pierakstīšu. Diemžēl man nav klēpjdatora vai viedtālruņa, jo tie reti ir vajadzīgi, bet maksā ne mazumu. Uz papīra gan es velku tādus kricelējumus, ka pats pēc tam nevaru atšifrēt. Sapratu, ka arī fotografēt tomēr ir vajadzīgs, lai gan es to nemāku darīt.
Paldies tiem, kas komentēja. Vēlreiz paldies tiem, kam ar mani bija darīšana ASV, īpaši manai māsai. Viņas pūles nebija veltīgas, kā redzat – es biju pilns iespaidu veseliem 37 laidieniem. Starp citu, tas ir smieklīgi, bet ierakstu patiesībā bija 36, jo 18. es nejauši palaidu garām.
Nu un visbeidzot: kas man visvairāk patika? Six Flags, Čikāga, Riks Vilkokss un steiks Grand Lux Cafe.